Display Picture

Display Picture

Par projektu „Solis pretī Zviedrijai”

Kopeja_pie_Rotko-min

Projektā „Solis pretī Zviedrijai” vienpadsmit skolotāji no piecām Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm izstrādāja mācību līdzekli, kas paredzēts gan tiem, kas vēlas apgūt zviedru valodu individuāli, gan skolotājiem, kuri izmantos materiālu savās zviedru valodas kā svešvalodas nodarbībās. Projektu ir finansējusi Ziemeļu Ministru padomes programma „Nordplus” Ziemeļvalstu valodas apakšprogrammā. Mācību līdzekļa autori pārstāv dažādas izglītības institūcijas piecās valstīs: Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Somijā un Zviedrijā. Projekta mērķis ir paaugstināt valodas sapratni starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, pastiprināt piederības sajūtu un kultūru saikni Baltijas jūras reģionā ar intensīvu valodas apguvi vienā – zviedru – valodā.

Kopej_Klaipeda_jura-min

Par projekta dalībniekiem

Latvija (projekta koordinators) Ilona Ļaha – projekta vadītāja, Dr. philol., Humanitāro un sociālo zinātņu institūta pētniece un zviedru valodas docētāja Daugavpils Universitātē Aija Jakovele – Mg. paed., Mg. philol., zviedru valodas lektore Daugavpils Universitātē

Zviedrija Sāra Lungkviste (Sarah Ljungquist) – Dr. philol. literatūrzinātnē un dzimumu līdztiesības pētniece Jēvles Universitātē Ulrika Sērandere (Ulrika Serrander) – Dr. philol. lingvistikā un zviedru valodas kā otrās svešvalodas pētniece Jēvles Universitātē

Somija Hilka Bergmane (Hilkka Bergman) – sociālā ekonome, zviedru valodas un komunikācijas lektore Turku Lietišķo zinātņu universitātē Minna Bjerkberga-Souminena (Minna Björkberg-Souminen) – zviedru valodas un komunikācijas lektore Turku Lietišķo zinātņu universitātē

Lietuva Aušra Mendele (Aušra Mendelė) – zviedru filoloģijas bakalaure, zviedru valodas skolotāja Vītauta Dižā ģimnāzijā Klaipēdā Virgīnija Jurgaitīte (Virginija Jurgaitytė) – Mg. philol., zviedru valodas lektore Klaipēdas Universitātē

Igaunija Kristīna Tedremā-Levorato (Kristiina Tedremaa-Levorato) – Mg. philol., zviedru valodas lektore Tallinas Universitātē

Projekta izstrādes dažādos posmos piedalījās: Maija Burima – Dr. philol., profesore, Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes dekāne Līzbeta Evelīna Nīnepū (Lisbet Evelin Niinepuu) – zviedru valodas lektore Tallinas Universitātē Elizabete Drione (Elisabeth Drion) – Mg. skandināvistikā, zviedru valodas lektore Zviedrijā (Stokholmā)

Sper soli pretī Zviedrijai un zviedru valodai!

Apgūsti patstāvīgi zviedru valodu un zviedru kultūru!

Mācību līdzeklis ietver tekstus, uzdevumus un vārdnīcas trīs valodās: igauņu, latviešu un lietuviešu.

Tekstos ir iekļauti nozīmīgi fakti par zviedru kultūru, norādītas aktuālas internetvietnes, papildinformācija, veicinot jauno tēmu apguvi.

Tekstos ir aprakstīta jauniešu ikdiena Zviedrijā, Somijā un Baltijas valstīs.

Personāži sastopas un iepazīst viens otru un jauno valsti. Valodas līmenis atbilst Eiropas valodas prasmes līmenim B1 un B2. Teksti tematiski sakārtoti un lasāmi brīvā secībā.

Ja esi ieinteresēts apgūt zviedru valodu patstāvīgi, ar izstrādāto mācību līdzekli tas ir iespējams neatkarīgi no laika, vietas un skolotāja.

Ja esi zviedru valodas skolotājs, šo mācību līdzekli var izmantot lekcijās, nodarbībās kā apgūstamo papildmateriālu.

Uzdevumi ir viegli izpildāmi gan nodarbībās, gan individuāli.

Vārdnīca

a b c d e f g h i j k l m n o p r s t u v w x y z Å Ä Ö

A

aktiebolag, -et, =akciju sabiedrība
akuten (talsp.)traumpunkts, uzņemšanas nodaļa
akutmottagning, -en, -artraumpunkts, uzņemšanas nodaļa
alkoholhalt, -enalkohola saturs
allemansrätt, -entiesības brīvi izmantot dabas resursus
allvarlig, -t, -a, -are, -astnopietns
altan, -en, -erterase, balkons
an/se (-ser, -såg, -sett)uzskatīt
anfallare, -n, =uzbrucējs
anhörig, -t, -apiederīgs
ankomst, -en, -ertuvošanās, ierašanās
anmäl/a, -er, -de, -tpaziņot
annarscitādi
anordna, -r, -de, -torganizēt
anställd, -adarbinieks, pieņemts darbā
anställningsintervju, -n, -erdarba intervija
ansvar, -etatbildība
ansvara, -r, -de, -tbūt atbildīgam
ansvarig, -t, -aatbildīgs
ansök/a, -er, -te, -tlūgt (stipendiju), rakstiski lūgt, iesniegt lūgumu
ansökan iesniegums
ansök/a pengar (-r, -te, -t)pieteikties finansējumam
antag/en, -et, -nauzņemts
antal, -et, -enskaits
antingen… eller ….vai nu,… vai nu
arbetsgivare, -n, =darba devējs
arbetsintyg, -et =izziņa no darba
arbetslöshet, -enbezdarbs
arbetsterapet, -en, -erdarba terapeits
armbind/el, -eln, -larrokas apsējs
arrangemang, -et, =pasākums
arrangera, -r, -de, -torganizēt, rīkot
arsenik, -enarsēns
arv, -et, =mantojums
assnygg, -t, -a (talsp.)ļoti skaists
avboka, -r, -de, -tatcelt rezervējumu
avbrytarbänk, -en, -arnoraidīto soliņš
av en slumpsagadīšanās pēc, nejauši
avfall, -et, =atkritumi
avgång, -en, -aratiešana, aiziešana
av/göra (-gör, -gjorde, -gjort)nolemt, izšķirt
avklara avslutningsexamina (-r, -de, -t)nokārtot gala eksāmenus
avlösningssystem, -et =darbs pa maiņām
avres/a, -an, -orizbraukums
avskur/en, -et, -nanogriezts
avsluta, -r, -de, -tbeigt
avsnitt, -et, =paragrāfs, nodaļa
avstäng/d, -t, -daizslēgts
ax/el, -eln, -larplecs

B

ban/a, -an, -orceliņš
band, -et, =lente
bandage, -t, =bandāža
banta, -r, -de, -tbadoties (lai nodzītu svaru)
barfota, =basām kājām
barnvakt, -en, -erbērnu aukle
basta, -r, -de, -tiet pirtī
batteri, -et, -erbaterija
bebo/dd, -tt, -ddaapdzīvots
be/driva (-driver, -drev, -drivit)vadīt, vest, nodoties, piekopt
be/finna sig (-finner, -fann, -funnit) atrasties
befolkning, -en, -ariedzīvotāji
befäst/a, -er, -e, befästnostiprināt
begagna/d, -t, -delietots
behandla, -r, -de, -tuztvert
behandling, -en, -arapiešanās, ārstēšana
behållare, -n, =tvertne, konteiners
behörighet, -en, -erpiemērotība, kompetence
behöv/a, -er, -de, -tvajadzēt, nepieciešams
belopp, -et, =summa
belöna/d, -t, -de atalgots, atmaksāts
bemanningsföretag, -et =darbā iekārtošanas uzņēmums
ben, -et, =kāja
benskydd, -et, =kājsargs
bero på (-r, -dde, -tt)ir atkarīgs no
beroende avatkarīgs no
besked, -et, =atbilde
be/stå (-står, -stod, -stått)sastāvēt
beställ/a, -er, -de, -tpasūtīt
bestäm/ma, -mer, -de, -tnoteikt, izšķirties, nolemt
bestört, =, -aapjucis, apmulsis, pāsrsteigts
besvik/en, -et, -navīlies
besättning, -en, -arapkalpe, sastāvs
bete sig (-r, -dde, -tt)uzvesties
beteckning, -en, -arapzīmējums
betydande, =nozīmīgs
betydligtievērojami
betyg, -et, =atzīme
beundra, -r, -de, -tapbrīnot
bi/dra till (- drar, -drog, -dragit)piedalīties, līdzdarboties, veicināt, dot
bidrag, -et, =stipendija, pabalsts
bilda, -r, -de, -tveidot, izveidot
bilregisterskylt, -en, -armašīnu reģistrācijas zīme
bistånd, -et, =palīdzība
bit/a ihop (biter, bet, bitit)sakost
björkris, -et, =bērzu zars
blandäktenskap, -et, =jauktās laulības
bli anställd (blir, blev, blivit)būt pieņemtam darbā
bli av (blir, blev, blivit)notikt, izdoties
bli biten (blir, blev, blivit)aizrauties
bli färdig med skolan (blir, blev, blivit)pabeigt skolu
blinka, -r, -de, -tmirkšķināt
bli över (blir, blev, blivit)palikt pāri
bly, -etsvins
blyg, -t, -a, -are, -astkautrīgs
boende, -tdzīvojamā platība
borgerlig vigs/el, -eln -larlaulības dzimtsarakstu nodaļā
borgerlig, -t, -apilsonisks
borggård, -en, -arpils pagalms
bo/stad, -staden, -städerdzīvoklis, mājoklis
bosätt/a sig (-sätter, -satte, -satt)apmesties uz dzīvi
bott/en, -nen, -nargultne, pamats
boulespel, -et, =Boule spēle
brist påtrūkums
bro, -n, -artilts
bryggeri, -et, -eralus darītava
bryt/a ihop (bryter, bröt, brutit)sabrukt
bråk, -et, =strīds
bråka, -r, -de, -tstrīdēties
buffé, -n, -erzviedru galds, bufete
burk, -en, -arburka, bundža
busig, -t, -a, -are,-astpalaidnīgs
busk/e, -en, -arkrūms
bygg/a, -er, -de, -tbūvēt
byggnad, -en, -er celtne, ēka
byt/a skola (-er, -te, -t)mainīt
bära upp (bär, bar, burit)uznest augšā
bärnsten, -en, -ardzintars
bärnstenshalsband, -et, =dzintara kaklarota
bästis, -en, -arlabākais draugs
bättra sig (-r, -de, -t)laboties
bögdjäv/ul, -ulen, -lar (talspr.)zilais
böj/a sig, -er, de,-tnoliekties

C

Centrala studiestödsnämnden (CSN)Centrālā studiju atbalsta pārvalde
charmtroll, -et, =burvīgs bērns
chilla, -r, -de, -ttusēties
coacha, -r, -de, -tvadīt, trenēt
cool -t, -a, -are, -astjaukākā, foršākā

D

dagis Ur och skur( nosaukums) jebkuros laika apstākļos
dansföreställning, -en, -ardejas izrāde, priekšnesums
del/ta (-tar, -tog, -tagit)piedalīties
dela ut (-r, -de, -t)izdalīt
dela, -r, -de, -tdalīt
deltagare, -en, =dalībnieks
dessutombez tam
det är dagsir laiks
diskborst/e, -en, -artrauku mazgājamā birste
disktras/a, -an, -ortrauku mazgājamā lupata
dissonans, -en -ernesaskaņa
doft, -en, -ersmarža
dosa, -an, -ordoze, kārba
dra, -r, drog, dragit (talsp.)doties, vilkties
drabba, -r, -de, -tpiemeklēt, ciest
driftig, -t, -a, -are, -ast kustīgs, darbīgs, rosīgs
driv/a, -er, drev, drivitdzīt, vadīt
drygt vairāk nekā
duka undan (-r, -de, -t) novākt no galda
dyk/a upp (-er, dök/dykte, dykt)parādīties

E

efter behovpēc nepieciešamības
eftersökt, =, -apieprasīts
egenskap, -en, -er īpašība
egentligenīstenībā, patiesībā
el, -enelektrība
elmästare, -n, =elektriķis
energikäll/a, -an, -orenerģijas avots
engagera sig, -r, -de, -tiesaistīties
enhet, -en, -er vienība, vienotība
enkel, -t, -enkla, enklare, enklastvienkāršs
ensamstående, =vientuļš, audzina viens pats
enskil/d, -t, -daprivāts, individuāls
er/bjuda (-bjuder, -bjöd, -bjudit)piedāvāt
erbjudande, -t, -npiedāvājums
erfarenhet, -en, -erpieredze
er/sätta (-sätter, -satte, -satt)aizstāt, aizvietot
ertappa/d, -t, -depieķerts, notverts
erövra, -r, -de, -tiekarot, ieņemt
extraknäck/a, -er, -te, -tpiestrādāt

F

familjeföretag, -et, =ģimenes uzņēmums
famn, -en, -arklēpis
farlig, -t, -a, -are, -astbīstams
fartyg, -et, =kuģis, prāmis
fast datumnoteikts, konkrēts datums
fast inkomst, -en, -erstabils ienākums
fastighet, -en, -ernekustamais īpašums
fatta tycke för (-r, -de, -t)patikt
fatta, -r, -de, -t (talsp.)pielekt
feijan (talsp.)facebook
festfixare, -n, =svētku rīkotājs
fika, -r, -de, -tdzert kafiju
fixa, -r, -de, -tizdarīt
fjäll, -et, =kalni
flask/a, -an, -orpudele
fleravairāki
flott/a, -an, -orflote
flott/e, -en, -arplosts
fly, -r, -dde, -ttbēgt
flytande, =plūstošs, šķidrs, tekoša (valoda)
flytta, -r, -de, -tpārcelt
folkbokförddzīvesvietas deklarēšana
Folkets HusTautas māja, kultūras nams
folkhögskol/a, -an, -ortautas augstskola
folkomröstning, -en, -artautas balsošana, referendums
folksjäl, -en, -artautas dvēsele
folkvim/mel, -lettautas brūzma
fordon, -et, =transportlīdzeklis
forsränning, -enplostošana pa krācēm
fort/sätta (-sätter, -satte, -satt)turpināt
fortfarandevēl joprojām
fossilt bränsle, -t, -nfosilais kurināmais
fotfäste, -t, -npamats zem kājām
frakt, -en, -erkravas pārvadāšana
frimärke, -t, -npastmarka
fristående, =atsevišķs
frys/a in (fryser, frös, frusit)sasalt
främstpirmām kārtām
fuktig, -t, -a, -are, -astmitrs
fullklottra/d, -t, -depilnīgi noķēpāta
fundera på (-r, -de, -t)padomāt, pārdomāt
fundera, -r, -de, -tdomāt, apdomāt
fungera, -r, -de, -tdarboties
funktionshindra/d, -t, -depersona ar ierobežotām pārvietošanās spējām
funktionsnedsättning, -en, -arinvalīds
fuska, -r, -de, -tblēdīties, norakstīt
fyll/a, -er, -de, -tsvinēt dzimšanas dienu
fyllogäng, -et, =piedzērusies kompānija
fynda, -r, -de, -tiet uz izpārdošanām
få insyn (får, fick, fått)gūt ieskatu
få klart (får, fick, fått)noskaidrot
få lust (får, fick, fått)būt vēlmei
få reda på (får, fick, fått)uzzināt
få syn på (får, fick, fått)ieraudzīt
få tag i (får, fick, fått)atrast, dabūt
fånga intresse, -r, -de, -tsaistīt interesi
fäll/a en tår (-er, -de, -t)birdināt asaras
färdig, -t, -agatavs
färdtjänst, -entransporta pakalpojumi (veciem, slimiem)
färg, -en, -erkrāsa
färj/a, -an, -orprāmis
fästning, -en, -arcietoksnis
föds/el, -eln, -lardzimšana
följ/a med (-er, -de, -t)sekot
följare, -n, =sekotājs
följd, -en, -ersekas
förare, -n, =šoferis
förband, -et, =pārsējums, pārsējs
förbere/dd, -tt, -ddasagatavots
förbered/a, -er, -de, förberettsagatavot
förberedelse, -n, -r sagatavošanās
förbjud/en, -et, -naaizliegts
fördela, -r, -de, -tizdalīt, sadalīt
fördröj/a, -er, -de, -tkavēt, ievilkt
före/komma ( -kommer, -kom, -kommit)būt sastopamam
förena, -r, -de, -tapvienot
förening, -en, -arbiedrība
före/slå (-slår, -slog, -slagit)ieteikt
företag, -et, =uzņēmums
för handar rokām
förfärlig, -t, -a, -are, -astšausmīgs, drausmīgs
förgävesveltīgi
förlova sig, -r, -de, -tsaderināties
förmåg/a, -an, -orspēja
förmodligenšķietami, varbūtēji
förnya, -r, -de, -tatjaunot
förnyelsebar, -t, -aatjaunināms, atjaunojams
förorena, -r, -de, -tpiesārņot
förort, -en, -erpriekšpilsēta
förpackning, -en, -ariesaiņojums
förrestenstarp citu
försena sig, -r, -de, -tnokavēt
försiktig, -t, -a, -are, -astuzmanīgs
för/skjutas ( -skjuts, -sköts, -skjutits)nobīdīties
forskning, -en, -arpētījums
förskol/a, -an, -orpirmsskola
förskoleklass, -en, -erpirmsskolas klase
förskoleverksamhet, -en, -erpirmsskolas aktivitātes
för … skull(kaut kā/ kura) dēļ
förslag, -et, =priekšlikums
förslitningsskad/a, -an, -orvecā trauma
försommar, -enagrā vasara
för/störa (-stör, -störde, -stört)sabojāt
försvara sig (-r, -de, -t)aizsargāties
försäkring, -en, -arapdrošinājums
försäljning, -en, -arpārdošana
för tillfälletšajā gadījumā
förtjust, =, -asajūsmināts
förtroende, -etuzticēšanās, uzticība
förtvivla/d, -t, -deizmisis
förutiepriekš, agrāk
förut/sätta (-sätter,-satte, -satt)rēķināties, būt par nosacījumu
förutombez tam
förutsättning, -en, -ar nosacījums
förväntning, -en, -ar gaidas, cerības
föräldradag, -en, -arvecāku diena
föräldraförsäkring, -en, -arvecāku apdrošināšana
föräldraledig, -t, -abērnu kopšanas atvaļinājums
föräldrapenning, -envecāku pabalsts

G

gal/en, -et, -natraks
ge intryck (ger, gav, gett/givit)atstāt iespaidu
ge råd (ger, gav, gett/givit)dot padomus
ge sig (ger, gav, gett/givit)padoties
ge sig på (ger, gav, gett/givit)uzbrukt
ge upp (ger, gav, gett/givit)padoties
ge ut (ger, gav, gett/givit)izdot
gemensam, -t, -makopīgs
genastuzreiz, pēkšņi
genomtänkt, =, -apārdomāts
genuin, -t, -aīsts, patiess
genusinriktning, -en, -aruz dzimumu orientēts
genusmedvetenhet, -endzimuma apzināšanās
gevär, -et, = ierocis
gilla läget (-r, -de, -t)patikt, būt apmierinātam
gissa, -r, -de, -tminēt, uzminēt
givetvispats par sevi saprotams
glasigloo, – n, -r / -erstikla atkritumu konteiners
glåpord, -et, =zobgalība, lamuvārds
god/känna (-känner, -kände, -känt)atzīt par labu, atzīt par pieņemamu, pieņemt
godishalsband, -et, =kaklarota no konfektēm
godkän/d, -t, -daieskaitīts
godnattsag/a, -an, -orvakara pasaka
gott ompietiekoši
grann/e, -en, -arkaimiņš
gränsa till (-r, -de, -t)robežoties
gräs, -et, =zāle
gräsklippning, -enzāles pļaušana
gräsmatt/a, -an, -ormauriņš
gratis, =par brīvu
grej, -en, -erlieta
grunda/d, -t, -dedibināt
grundskol/a, -an, -orpamatskola
gruv/a, -an, -orraktuve
gruvbolag, -et, =kalnrūpniecības uzņēmums
gräv/a fram (-er, -de, -t)izvilkt
gräv/a, -er, -de, -trakt
grönskande, =zaļojoša
gröt, -en, -erputra
gullig, -t, -a, -are, -astjauks, mīlīgs
gumm/a, -an, -orvecenīte
gym, -met, =sporta zāle
gå fram (går, gick, gått)pieiet klāt
gå i retur (går, gick, gått)iet uz pārstrādi
gå i uppfyllelse (går, gick, gått)piepildīties
gå överstyr (går, gick, gått)pārvelties pāri, noiet dibenā
gå på helspänn (går, gick, gått)saspriegts,
gå sönder (går, gick, gått)saplīst, salūzt
gå ut gymnasiet (går, gick, gått)pabeigt ģimnāziju (vidusskolu)
gäll/a, -er, -de, -tattiekties, derēt
gäng, -et =kompānija, bars
gärningsman, -mannen, -män mänvīrs, vīrietis
gästkort, -et, =viesa karte
göra bort sig (gör, gjorde, gjort)izblamēties
göra bra ifrån sig (gör, gjorde, gjort)labi sevi parādīt
göra sällskap (gör, gjorde, gjort)sastādīt kompāniju
göra sig beredd (gör, gjorde, gjort)sagatavoties
göra sig redo (gör, gjorde, gjort) sagatavoteis
göra slut (gör, gjorde, gjort)izbeigt attiecības
göra tabbar (gör, gjorde, gjort)rupji kļūdīties

H

ha fullt upp (har, hade, haft)aizņemts (daudz darba)
ha ingen aning (har, hade, haft)nebūt nojautai par
ha koll (har, hade, haft)pārbaudīt
ha kvar (har, hade, haft)būt pāri, palikt pāri
ha något i bakfickan (har, hade, haft)būt pieredzei / sagatavotam
ha på gång (har, hade, haft)vienlaicīgi daudz darāmā
ha råd (har, hade, haft)būt naudai
ha tur (har, hade, haft) 
halka, -r, -de, -tveikties, laimēties
halvlek, -en, -arpaslīdēt
halvö, -n, -arpusspēle
hand/bok, -en, -böckerpussala
handel, -nrokasgrāmata, instrukcija
handikappbuss, -en, -arautobuss invalīdiem
handla om (-r, -de, -t)iet runa par
hantera, -r, -de, -tapieties, rīkoties
hantverk, -et, =amatniecība
hatbrott, -et, =naida , ienaida noziegums
hav, -et, =jūra
helstvislabāk
hem/stad, -staden, -städerdzimtā pilsēta
hembygd, -en, -ervietējs, lokāls
hembygdsrätt, -entiesības dzīvot Ālandu salā
heminredning, -en, -armājas ierīkošana
hemkunskap, -enmājturība
hemmaplan, -enmājās
hemsid/a, -an, -orinternetvietne, mājas lapa
hemtjänstenveco ļaužu patronāža
hemtrevlig, -t, -a, -are, -astjauki kā mājās
henviņš/viņa
himla (talsp.)stiprs, milzīgs
hitta, -r, -de, -tatrast
hjälm, -en, -arķivere
hjälpmed/el, -let =palīglīdzeklis
hjälpverksamhet, -en, -erpalīdzības aktivitāte
hot, -et, =drauds
humaniora (pl.)humanitārās zinātnes
hundspann, -et, =suņu pajūgs
hur många gånger som helstcik reižu vien vēlas
hushåll, -et, =mājsaimniecība
hushållsvar/a, -n, -ormājsaimniecības preces
husmanskost, -enmājas ēdiens
huttra till (-r, -de, -t)drebināties
huvudansvar, -etgalvenā atbildība
hyr/a ut (-hyr, -de, -t)īrēt
håll/a ett tal (håller, höll, hållit)turēt runu
håll/a fast vid (håller, höll, hållit)turēties cieši pie
håll/a kontakten (håller, höll, hållit)uzturēt kontaktus
håll/a med (håller, höll, hållit)piekrist
håll/a om (håller, höll, hållit)apkampt
håll/a på med (håller, höll, hållit)nodarboties dotajā brīdī, uzsākt
håll/a sig borta (håller, höll, hållit)turēties
hållbar utveckling, -en, -arilgtspējīga attīstība
hållbar, -t, -ailgstpējīgs
häftig, -t, -a, -are, -astspēcīgs
hämta, -r, -de, -tpaņemt
händ/a, -er, -e, häntnotikt
hänförande, =valdzinošs, aizraujošs
häng/a med (-er, -de, -t)pievienoties, būt kopā
häng/a ute (-er, -de, -t)palikt ārā
härstamma, -r, -de, -tizcelties
höglju/dd, -tt, -ddaļoti skaļš, trokšņains
högskoleprov, -et, =iestājeksāmens augstskolā
högtidlig, -t, -a, -are, -astsvinīgs
högutbilda/d, -t, -dear augstāko izglītību
höj/a, -er, -de, -tpacelt
höns, -et, =vista
hörlur, -en, -araustiņas

I

i anslutning tillblakus
i dagligt talsarunvalodā
idrott, -en, -ersports
idrottsolyck/a, -an, -orsporta negadījums
i förhållande tillattiecībā uz
i förvägiepriekš, priekšlaikus
i god tidlaikus
illaslikti
illa till modsslikts garastāvoklis
i lugn och romierā
i marginalenpierobežā, nomalē
imponera -r, -de, -tinponēt, iedvest cieņu
inblanda/d, -t, -deiejaukts
inbrott, -et, =ielaušanās
inkalla/d, -t, -desasaukt
inkomst, -en, -erienākums
inlinda/d, -t, -deietīts
innanföriekšpus
innebandy, -nhokejs iekštelpās
inne/bära (-bär, -bar, -burit)nozīmēt
innegård, -en, -ariekšpagalms
innehåll, -et =saturs
in/föra (-för, -förde, -fört)ievest, ieviest
in/gå (-går, -gick, -gått)ieiet, iesniegt, pievienoties
in/gå äktenskap (-går, -gick, -gått )noslēgt laulību
in/gå partnerskap (-går, -gick, -gått)noslēgt partnerattiecības
in/leda (-leder, -ledde, -lett)ievest, ievadīt, uzsākt
inofficiell, -t, -aneoficiāls
in/se (-ser, -såg, -sett)atzīt
inseminera, -r, -de, -tmākslīgi apaugļot
i nära anslutningnetālu
i samband medsaistībā ar
inslag, -et, =(rakstura) vilciens
inte ens hinn/a (hinner, hann, hunnit)nepaspēt
intilllīdzās
invadera, -r, -de, -t iebrukt, ieņemt
invandrare, -n, =ieceļotājs
invånare, -n, =iedzīvotājs
ispås/e, -en, -armaisiņš ar ledu
i stället förtā vietā

J

jobbig, -t, -a, -are, -astsarežģīti, darbietilpīgs
jord, -enzeme
jämfört medsalīdzinājumā ar
jämn, -t, -a, -are, -ast vienmērīgs, vienāds
järnmalm, -en, -erdzelzsrūda
jättetråkig, -t, -a,ļoti garlaicīgs

K

kandidat, -en, -erbakalaurs
kapsyl, -en, -erpudeles vāciņš
kasta sig om halsen (-r, -de, -t)mesties ap kaklu
kasta, -r, -de, -tmest
kastell, -et, =mazāks cietoksnis
kelig, -t, -a, -are,-astpieglaimīgs, pieglaudīgs
kila iväg (-r, -de, -t)steigties ceļā
kladdig, -t, -a, -are, -astlipīgs, nosmērēts
klara  upp (-r, -de, -t)noskaidrot
klara av (-r, -de, -t)nokārtot
klara sig (-r, -de, -t)tikt galā
klipp/a, -er, -te, -tgriezt, pļaut, cirpt
kliv/a (kliver, klev, klivit)kāpt
kliv/a på (kliver, klev, klivit)iekāpt
klädkedj/a, -an, -orapģērbu veikalu ķēde
klänningsfick/a, -an, -orkleitas kabata
klättra, -r, -de, -tkāpt, rāpties
knappasttik tikko
knyt/a kontakter (knyter, knöt, knutit)nodibināt kontaktu
knyt/a (knyter, knöt, knutit)sasiet
knyte, -t, -nsainis, vīstoklis
knytkalas, -et, =groziņu vakars
knåda, -r, -de, -tmīcīt
knä, -(e)t, -ncelis
knäckt, =, -asalauzts, depresijā
knäpp, -t, -a, -are, -aststulbs, jocīgs
knäskål, -en, -arceļgala bļodiņa
kolla, -r, -de, -tpārbaudīt
kollektivtrafik, -ensabiedriskais transports
komm/a förbi (kommer, kom, kommit)paiet garām
komm/a i vägen (kommer, kom, kommit)stāties ceļā
komm/a ihåg (kommer, kom, kommit)atcerēties
komm/a med förslag (kommer, kom, kommit)ieteikt
komm/a överens (kommer, kom, kommit)vienoties
kommun, -en, -erpašvaldība
kompisgäng, -et, =draugu kompānija
komvuxpieaugušo izglītība
konståkning, -endaiļsslidošana
konungarike, -t, -nkaraliste
koppar, -nvarš
koppla upp sig (-r, -de, -t)pieslēgties
korridorrum, -met, =istaba kopmītnēs
kosttillskott, -et, =pārtikas piedevas
kraftig, -t, -a, -are, -astspēcīgi
krama, -r, -de, -tapmkampt
kranskommun, -en, -erneliela komūna
kratt/a, -an, -orgrābeklis
krossa, -r, -de, -tsadauzīt
krydd/a, -an, -orpievienot garšvielas
kryssning, -en, -ar kruīzs, jūras ceļojums
krånglig, -t, -a, -are, -astsarežģīts
kräk/as, -s, -tes, -tsatvemt
krävande, =prasīgs
kungahus, -et, =karaļnams
kunglighet, -en, -erkaraliskā augstība
kunskap, -en, -er zināšanas
kupp, -en, -erapvērsums
kurort/stad, -staden, -städerkūrortpilsēta
kursare, -n, = (talsp.)kursabiedrs
kust, -en, -erkrasts
kustområde, -t, -nkrasta apgabals
kval, -et, =kvalificēšanās sacīkste
kylig, -t, -a, -are, -astvēsi
käk, -et (talsp.)ēdiens
källare, -n, =pagrabs
känn/a på (-er, kände, känt)pieskarties
kärnämne, -t, -npamatpriekšmets
kärnkraftverk, -et, =atomspēkstacija
kö, -n, -errinda
könsfördelning, -ensadalījums pēc dzimuma
könsneutral, -t, -a, -are, -astdzimumneitrāls
könstillhörighet, -enpiederība dzimumam
kör, -en, -erkoris
köttfärspaket, -et, =maltās gaļas paka

L

ladda ner (-r, -de, -t)ielādēt
laddningsbar, -t, -auzlādējams
lag, -et, =komanda
lagmännisk/a, -an, -orkomandas cilvēks
lagstadga/d, -t, -delikumīgs
lagstiftning, -enlikumdošana
lagtingsval, -et, =parlaments Ālandē
lakan, -et, =palags
landsbygd, -enlauku apvidus
landsdel, -en, -arvalsts daļa
landskamp, -en, -erstarptautiskās sacensības
landskap, -et, =ainava, apgabals
landsnum/mer, -ret, =valsts kods
lastbilsflak, -et, =kravas mašīnas piekabe
led, -en, -erlocītava
legitimation, -en, -erpersonību apliecinošs dokuments
likavienlīdzīgi
likställ/a, -er, -de, -tpielīdzināt, nostādīt līdzās
lita på (-r, -de, -t)uzrticēties
lite grannmazliet
livsmed/el, -let, =pārtika
livvakt, -en, -ermiesassargs
lock, -et, =vāks
loppis, -en -arkrāmu tirgus
lossa, -r, -de, -tatraisīt
lotta ut, -r, -de, -tizlozēt
lottovinst, -en, -erlaimests loterijā
lova, -r, -de, -tapsolīt
lovande, =daudzsološs
lukta illa (-r, -de, -t)slikti smaržot
lunchlåd/a, -an, -orlīdzi ņemamas pusdienas, pusdienu trauks
lunka, -r, -de, -ttecēt riksīšiem
luta sig (-r, -de, -t)noliekties
luta/d, -t, -deatsliets, noliecies
lyft/a, -er, -te, -tcelt, pacelt
lågenergilamp/a, -an, -orenerģiju taupoša spuldzīte
lån, -et, =aizdevums, aizņēmums
låna ut (-r, -de, -t)izīrēt
långvarig, -t, -a, -are, -astilglaicīgs
låt, -en, -ardziesma
låt/a (låter, lät, låtit)skanēt, izklausīties
läge, -t, -nstāvoklis
lägg/a ner (lägger, lade, lagt)pārtraukt darboties
lägg/a upp (lägger, la(de), lagt)ielādēt
läggning, -en, -arstāvoklis
läkemed/el, -let, =ārstniecības līdzeklis
lämna in (-r, -de, -t)iesniegt, atstāt
lämplig -t, -a, -are, -ast piemērots
län, -et, =lēnis
längdskidor (pl.)distanču slēpošana
längta efter (-r, -de, -t)ilgoties
länk, -en, -arlinks
läskig, -t, -a, -are, -astpretīgs, nejauks
lätta över (-r, -de, -t)kļūt vieglāk
löfte, -t, -nsolījums
löpträna, -r, -de, -ttrenēties skriešanā
lös/a medlemskap (-er, -te, -t)iegūt dalības atļauju

M

m/s (eng. motorship)tvaikonis
magist/er, -ern, -rarmaģistrs
majbras/a, -an, -orugunskurs
maritim, -t, -ajūrniecības, jūras
marknad, -en, -ertirgus
marknadsför/a, =, -de, -tapgrozīt (tirgū), piedāvāt, ieviest tirgū
marknadsledare, -n, =vadošais tirgū
matlagning, -enēdiena gatavošana
matrester (pl.)ēdiena paliekas
matte (talsp.)matemātika
medborgarskap, -et =pilsonība
meddelande, -t, -nziņa, īsziņa
medelklass, -en, -ervidusklase
medlem, -men, -marbiedrs, loceklis
medresenär, -en, -erlīdzbraucējs
mellanmål, -etaizaidiņš, uzkoda, uzēšana starp ēdienreizēm
mellerstavidējais, vidus
meningsfull, -t, -a, -are, -astnozīmīgs
messa, -r, -de, -t (talsp.)nosūtīt ziņojumu
midj/a, -an, -orviduklis
midnattssol, -enpusnakts saule
mil/d, -t, -da, -are, -astmaigs, liegs
miljö, -n, -ervide
miljöstation, -en, -erpārstrādes centrs
miljövänlig, -t, -a, -are, -astdabai draudzīgs
minoritet, -en, -erminoritāte
minska, -r, -de, -tmazināt, samazināt
minska/s, -s, -des, -tssamazināties
missa, -r, -de, -tnokavēt, palaist garām
misshandel, -nvarmācība, ļaundarība
misstag, -et, =kļūda, pārpratums
modersmål, -et =dzimtā valoda
modevisning, -en, -armodes demonstrēšana
mord, -et, =slepkavība
mordförsök, -et, =slepkavības mēģinājums
motståndare, -n, =pretinieks
motsvara, -r, -de, -tatbilst
motsvarighet, -en, -eratbilstība, līdzvērtība
musikutrustning, -en, -armūzikas aprīkojums
muskelbristning, -en, -armuskuļu plīsums
muskelfäste, -t, -nmuskuļu saites
mygg, -enodi, knišļi
myndig, -t, -apilngadīgs
myndighet, -en, -eriestāde
mynta, -r, -de, -tieviest
myr, -en, -arpurvs
mys/a, -er, -te, -tjauki atpūsties mājās
mysig, -t, -a, -are, -astmājīgs
målgrupp, -en, -ermērķa grupa
mållöstbez mērķa, mēms
målmedvet/en, -et, -namērķtiecīgs
mångfald, -en, -erdažādība, daudzveidība
möjlig, -t, -aiespējams
mördarsnig/el, -eln, -larSpānijas kailgliemezis
mörkhya/d, -t, -detumšādains
mösspåtagning, -encepures uzlikšanas ceremonija
möte, -t, -ntikšanās

N

nak/en, -et, -nakails
nation, -en, -erstudentu novads, novadnieks
nationskort, -et, =studentu apvienības karte
naturbruk, -etdabas izmantošana, lauksaimniecība
naturtillgång, -en, -ardabas resurss
naturvårdsverketdabas aizsardzības pārvalde
naturvetenskap, -endabaszinātnes
nicka, -r, -de, -tmāt, pamāt
niorna (pl.)devītās klases skolēni
noggrann, -t, -a, -are, -astnoteikts, precīzs
nojig, -t, -a, -are, -ast (talsp.)muļķīgs
nosa, -r, -de, -tpaostīt
nubbevis/a, -an, -orgalda dziesma,šlāgeris
nykt/er, -ert, -ra, -rare, -rastnedzēris
nyskörda/d, -t, -detikko novākts
nyttig, -t, -a, -are, -astderīgs, lietderīgs
nyutexaminera/d, -t, -denesen ieguvis diplomu
någonstanskaut kur
nämn/a, -er, -de, -tnosaukt
närbeläg/en, -et, -nanetāls, tuvens
näring, -en, -ar rūpniecības nozare
närma sig, -r, -de, -ttuvoties
nätsid/a, -an, -orinternetvietne, mājas lapa
nöj/a sig (-er, -de, -t)būt apmierinātam
nöj/d, -t, -da, -are, -astapmierināts

O

oavsettneskatoties
obligatorisk, -t, -aobligāts
odla, -r, -de, -taudzēt
odlare, -n, =audzētājs
odlingssäsong, -en, -erstādīšanas sezona
offentlig, -t, -a, -are, -astatklāts
okamratlig, -t, -anedraudzīgi
ombord uz klāja
omfatta, -r, -de, -taptvert, apņemt. Ietvert
omgivande, =aptverošs
område, -t, -napgabals, rajons, apvidus, nozare
omslagspapp/er, -ret, =ietinamais papīrs
omvårdnad, -enaprūpe
onödig, -t, -anevajadzīgs
ordentlig, -t, -a, -are, -astkārtīgi, pamatīgi
ordförande, -n, =priekšsēdētājs
ordinarie, =parasts, pastāvīgs
ordna, -r, -de, -torganizēt
orka, -r, -de, -tspēt, jaudāt
oroa sig, -r, -de, -tuztraukties
ort, -en, -ervieta
otäck, -t, -a, -are, -astnejauks, nerātns
outhärdlig, -t, -aneizturams
ovanlig, -t, -a, -are, -astneparasti

P

pallkrag/e, -en, -arkoka kaste, palešu kaste
palt, -en, -arasiņu pudiņš, asiņu pankūka
pant, -en, -ernodoklis
pappersmass/a, -an, -orpapīra masa
parhus, -et, =dvīņu māja
passa på (-r, -de,-t)izmantot izdevību
passa, -r, -de, -tpieskatīt, derēt
passningsövning, -en, -arpiespēles vingrinājumi
pendla, -r, -de, -tbraukāt turp un atpakaļ
pentry, -t, -nneliela virtuvīte
periodvisperiodiem
persilja, -npētersīļi
pigga upp (-r, -de, -t)uzpurināt, atsvaidzināt
pigga upp sig (-r, -de, -t)uzmundrināties
pilla, -r, -de, -tnokratīt
plan, -en, -erlaukums
plantera, -r, -de, -tstādīt
plantering, -en, -arplantācija, iestādītie augi
planteringskärl, -et, =stādu trauks
plastburk, -en, -arplastmasas burka
plastfolie, -n, -rpolimēru plēve
plastkass/e, -en, -arplastmasas maisiņš
plinga till (-r, -de, -t)zvanīt, tikšķēt
plocka fram (-r, -de, -t)paņemt, izņemt
plocka svamp (-r, -de, -t)lasīt sēnes
plocka, -r, -de, -tsavākt, salasīt
plugga, -r, -de, -tmācīties
pluggande, -t -nmācīšanās
plåg/a -an, -ormokas
polare, -n, = (talsp.)draugs
polcirk/el, -n, -larpolārloks
porslin, -etporcelāns
portionssnus, -et, -eršņaucamā tabaka paciņās
poäng, -en, =punkts, kredītpunkts
praoa, -r, -de, -tiziet skolas prakse
praoplats, -en, -erskolas prakses vieta
pricktieši
pris, -et, = el. priserbalva
proppfull, -t, -apārpildīts
provsmaka, -r, -de, -tnogaršot
prägla, -r, -de, -tiezīmēt
präglas, =, -des, -ts izcelties, uzspiest
pumpa upp (-r, -de, -t)uzpumpēt
  
punk, -enpanks
puss, -en, -arbuča
pyssla, -r, -de, -tčubināties, knibināties, nodarboties
pyttsanmaziņais, mīļais
påbörja, -r, -de, -tuzsākt, aizsākt
på direktenuzreiz, nekavējoties
på egen handpatstāvīgi
på frivillig basisbrīvprātīgi
påföljd, -en, -er sekas
på grund avdēļ
på/gå, (-går, -gick, -gått)notikt, norisināties
på nätetinternetā
påtår, -enotrā (uzpildītā) tase
påverka, -r, -de, -tietekmēt

R

rabatt, -en, -eratlaide
radhus, -et, =rindu māja
rankning, -en, -arreitings
ras, -et, =nobrukums, aizgruvums
rasa, -r, -de, -tsabrukt, sagāzties
raw food-glass, -en, -arRaw food saldējums
rederi, -et, -er rēdereja
redskap, -et, =darba rīks, instruments
regelbund/en, -et, -napastāvīgi
reglera, -r, -de, -tregulēt, kārtot
rekrytering, -en, -arrekrutēšana
rensa, -r, -de, -travēt
res/a sig (-er, -te, -t)piecelties
resmål, -et, =ceļojuma mērķis
returres/a, -an, -oratpakaļbrauciens
rik, -et, -envalsts
rimlig, -t, -a, -are, -astpieņemams
ringa, =mazs, neliels, nenozīmīgs
rod/er, -ret, =stūre
roddare, -n, =airētājs
rodna, -r, -de, -tnosarkt
rollator, -n, -erstaiguļi ar riteņiem
rull/e, -en, -arrullis
rullande dagisripojošs (Mobilais dārziņš)
rullande schema (-t, -n)slīdošs grafiks
rutt, -en, -ermaršrut, virziens
rym/ma, -mer, -de, -tietilpināt
rådgivare, -n, =padomdevējs
rådhus, -et, =pilsētas dome
råka illa ut (-r, -de, -t)iekrist nelaimē, nonākt nepatīkamā situācijā
råka, -r, -de, -tgadīties
rån, -et, =laupīšana
räck/a (till), -er, -te, -tpietikt
rätt som det ärsteigā
rätt, -en, -erēdiens
rättighet, -en, -ertiesības, privilēģija
rättvis, -t, -ataisnīgs
rättvisemärkt, =, -aar godīgas tirdzniecības zīmi
rökförbud, -et, =smēķēšanas aizliegums
röra sig (rör, rörde, rört)kustēties, apgrozīties
röst, -en, -erbalss
rösta, -r, -de, -tbalsot

S

sakna, -r, -de, -attrūkt, pietrūkt
samarbeta, -r, -de, -tsadarboties
samarbetsförmåga, -nspēja sastrādāties,sadarboties
samhällelig, -t, -asabiedrisks, sociāls
samhällskunskap, -en, -ersabiedriskās zinātnes
samhällsmotstånd, -etsabiedrības pretestība
samhällsvetenskap, -ensociālās zinātnes
samköna/d, -t, -deviena dzimuma
samman/binda (-binder, -band, -bundit)savienot kopā
sammanfatta, -r, -de, -tapkopot
sammanlagtkopā
samordna, -r, -de, -tsaskaņot
samtal, -et, =saruna
samtidigtvienlaicīgi
samtligavisi
sanningsenligt patiess
satsa på (-r, -de, -t)ieguldīt
schysst, =, -a (talsp.)forši
se efter (ser, såg, sett)sekot, novērot
se till (ser, såg, sett)rūpēties par
segermål, -et, =uzvaras vārti
separation, -en, -eršķiršanās
sevärdhet, -en, -erievērības cienīgs objekts
signalera, -r, -ade, -atsignalizēt
silversmed, -en, -ersudraba kalējs
sinne för humorhumora izjūta
sistpēdējais
sitt/a till bords (sitter, satt, suttit)sēdēt pie galda
sjukgymnast, -en, -erfizioterapeits
sjukgymnastik, -enfizioterapija
sjuksköterska, -n, -ormedmāsa
självförsvar, -et, =pašaizsardzība
självklarhet, -en, -erlieta, kas pati par sevi saprotama
självständig, -t, -a, -are, -astpatstāvīgs
självstyr/d, -t, -daautonoms
sjöfart, -enkuģniecība, jūras brauciens
skad/a, -an, -orpostījums, bojājums, ievainojums
skada sig (-r, -de, -t)gūt traumu, sasisties
skada/d, -t, -deguvis traumu
skadedjur, -et, =kaitēklis
skadegörelse, -n, -rkaitniecība
skaffa sig (-r -de -t)sagādāt, sadabūt
skaffa, -r, -de, -tsagādāt, sadabūt
skaka hand (-r, -de, -t)paspiest roku
skapa, -r, -de, -tizveidot
skatt, -en, -ernodoklis
ske, -r, -dde, -ttnotikt
skicklighet, -en, -erizveicība
skiffergas, -en, -erslānekļa gāze
skilj/a, -er, -de, -tatšķirt
skitkul (talsp.)super jauki
skjut/a (skjuter, sköt, skjutit)iemest, šaut
skjutsa, -r, -de, -taizvest
skog, -en, -armežs
skoj, =joks
skoja, -r, -de, -tjokot
skolavslutning, -en, -arizlaidums
skolbetyg, -et =skolas atzīme
skolka, -r, -de, -tkavēt (skolu), bastot
skollov, -et, =skolas brīvlaiks
skolplikt, -en, -erskols pienākums
skoltrött, =, -anoguris no skolas
skott, -et, =šāviens
skrik/a till (skriker, skrek, skrikit)iekliegties
skräp, -et, =atkritumi, krāmi
skutta, -r, -de, -tlekt, lēkāt
skydda, -r, -de, -tsargāt, aizsargāt
skyhög, -t, -amilzīgi augsts
skyltfönst/er, -ret, =vitrīna
skynda sig (-r, -de, -t)steigties
skåla, -r, -de, -tsaskandināt
skämta, -r, -de, -tjokot
skämtsamtjokojot
skänk/a, -er, -te, -tdāvināt
skärgård, -en, -aršēras
skörd, -en, -arraža
skörda, -r, -de, -tievākt ražu
skördefest, -en, -erražas novākšanas svētki
sköt/a, -er, -te, -tkopt, rūpēties
skötersk/a, -an, -ormedmāsa, aprūpētāja
slagsmål, -et, =kautiņš
slit/a åt sig (sliter, slet, slitit)raut uz sevi
slit/a (sliter, slet, slitit)smagi strādāt
slogan, -slozungs, devīze
slump, -en, -argadījums, sagadīšanās
slutbetyg, -et, =gala atzīme
slutprov, -et, =gala pārbaudījumi
slå huvudet på spiken (slår, slog, slagit)kā naglai uz galvas
slå två flugor i en smäll (slår, slog, slagit)nosist divas mušas ar vienu sitienu
slåss, =, slogs, slagitskauties
släpa sig (-r, -de, -t)vilkties
släpp/a iväg (-er, -te, -t)atlaist, palaist
slöjd, -en, -ergaldniecība
slösa, -r, -de, -tšķiest (naudu)
SM / svenskt mästerskapzviedru meistarsacensības
smacka, -r, -de, -tčāpstināt
smart, =, -a, -are, -astizveicīgs, veikls
smidesverk/stad, -staden, -städerkalšanas darbnīca
smycka, -r, -de, -trotāt, greznot
smycke, -t, -nrotaslieta
smygtitta, -r, -de, -tslepeni skatīties
småbrukare, -n, =sīkražotājs
småningompamazām
smärt/a, -an, -orsāpes
smärtstillande med/el, -let, =sāpju nomierinošs līdzeklis
snack, -et = (talsp.)pļāpas, tenkas
snus, -etšņaucāmā tabaka
snusförsäljning, -en, -aršņaucāmās tabakas pārdošana
snygg, -t, -a, -are, -astskaists
snöre, -t, -naukla
snöskot/er, -ern, -rarsniega motocikls
socialen (talsp.)sociālais dienests
sopor (pl.)atkritumi
sopsortera, -r, -de, -tšķirot atkritumus
sopsortering, -en, -aratkritumu šķirošana
soptunn/a, -an, -ormiskaste
sortera, -r, -de, -tšķirot
spara, -r, -de, -ttaupīt
sparsam, -t, -ma, -mare, -masttaupīgs
specialkost, -enīpaša diēta, speciāls ēdiens
sportlov, -et, =sporta brīvdienas
spridning, -en, -arizplatīšanās, izplatība
spy upp (-r, -dde, -tt)izvemt
spår, -et, =pēdas, pazīmes
spän/d, -t, -dasaspīlēts, sasprindzināts
spänn (talsp.)kronas
spänn/a (spänner, spände, spänt)sasprindzināt
spännande, =saistošs, aizraujošs, aizraujoši
stackar/e, -(e)n, =nabadziņš
stackars, = nabadziņš
stadsdel, -en, -arpilsētas daļa, mikrorajons
stadskärn/a, -an, -orpilsētas centrs
stadsodling, -en, -araudzēšana pilsētā
stadstull, -en, -arpilsētas muitas
stappla, -r, -de, -tgrīļotie, tenterēt
starta eget (-r, -de, -t)uzsākt savu uzņēmumu
statlig, -t, -avalsts
statsminist/er, -ern, -rarpremjers, valstsvīrs
steg, -et, =solis
sten, -en, -arakmens
stenhår/d, -t, -daintensīvs
sträck/a sig (-er, -te, -t)izplesties, sniegties
sträva efter (-r, -de, -t)tiekties pēc
studentbo/stad, -städerstudentu viesnīca
studentkår, -en, -erstudentu biedrība
studentmöss/a, -an, -orskolēnu/ studentu cepure
studentmottagning, -en, -arvidusskolas absolvēšanas svētki
studiebidrag, -et, =studiju pabalsts
studielån, -et, =aizdevums studijām
studiemed/el, -let, =studiju līdzekļi
stug/a, -an, -ormājiņa, namiņš
stuka, -r, -de, -tizmežģīt
styrk/a, -an, -orspēks, stiprums
styrketräna, -r, -de, -ttrenēties svarcelšanā
stål, -ettērauds
städdag, -en, -ar uzkopšanas diena
ställ/a i ordning (-er, -de, -t)sakārtot
ställ/a upp (-er, -de, -t)palīdzēt
stäm/ma, -mer, -de, -tsaskanēt
stämning, -ennoskaņa
stöd, -et, =atbalsts
stödj/a (stödjer, stödde, stött)atbalstīt
stör/d, -t, -dadusmīgs, sadusmojies
sug/en, -et, -nakārs uz
sur, -t, -a, -are, -astīgns
sura, -r -de, -tdusmoties
surfplatt/a, -an, -orplanšetdators
Svenskport, -enZviedru vārti
syfta på (-r, -de, -t)norādīt uz
syrr/a, -an, -or (talsp.)māsa
syssel/sätta (-sätter, -satte, -satt)nodarbināt
så klartskaidrs
så syndžēl
såsomkā, tā, tāds kā
såväl … somkā..tā, gan…gan
säkerhet, -endrošība
säkertdroši
sällskap, -et, =sabiedrība, kompānija
särskil/d, -t, -daīpašs
sätt, -et, =veids
sätt/a frön (sätter, satte, satt)sēt sēklas
sätt/a på (sätter, satte, satt)ieslēgt
sätt/a sig ner (sätter, satte, satt)apsēsties
sök/a, -er, -te, -tmeklēt, pieteikties, iesniegt dokumentus ģimnāzijā
sök/a upp (-er, -te, -t)uzmeklēt
sökande, -n, =meklētājs, pieprasītājs

T

ta en rund/a, -an, -orizmest apli, loku
ta hand om (tar, tog, tagit)rūpēties par
ta itu med (tar, tog, tagit)uzsākt
ta ledigt (tar, tog, tagit)paņemt brīvu dienu
ta reda på (tar, tog, tagit)uzzināt, izzināt
ta sig (tar, tog, tagit)izaugt
ta sig fram (tar, tog, tagit)doties uz priekšu
ta sig till (tar, tog, tagit)doties, vilkties
ta studenten (tar, tog, tagit)pabeigt ģimnāziju (vidusskolu)
ta tid (tar, tog, tagit)aizņemt laiku
Tack och lov!Paldies Dievam
tack varepateicoties
tappa, -r, -de, -tpazaudēt
taskig, -t, -a, -are, -astniķīgs, kaprīzs
tent/a, -an, -oreksāmens
termin, -en, -ersemestris
tillbehör, -et, =piederums
tillbringa, -r, -de, -tpavadīt
tillfällig, -t, -apagaidu
tillgänglig, -t, -a, -are, -astpieejams
till/höra (-hör , -hörde, -hört)piederēt
till och medieskaitot
till råga på alltvisam pa virsu, vēl turklāt
tillstånd, -et, =atļauja
tillträde, -t, -nstāšanās (darbā, amatā), piekļuve
tillvalsämne, -et, -nbrīvās izvēles mācību priekšmets
tillvaro, -neksistence
tillverka, -r, -de, -tizgatavot, ražot
tillåt/a (tillåter, tillät, tillåtit)atļaut
tillåt/en, -et, -naatļauts
timjan, -entimiāns
tingsrätt, -en, -ervietējā tiesa, zemākā tiesa (pašvaldības apjomā)
tjejjour, -en, -ersieviešu atbalsta centrs
tjuga, -n (talsp.)divdesmit kronas
tjänst, -en, -erpakalpojums, darbs, amats
tjänst/göra (-gör, -gjorde, -gjort)dienēt
tolka, -r, -de -tinterpretēt
tom, -t, -ma, -are, -asttukšs
toppdomän, -en, -erdomēns
toppennyhet, -en, -ersuper jauka ziņa
torg, -et, =tirgus
totalpris, -et, =kopējā cena
trappa ner (-r, -de, -t)samazināt
trapphus, -et, =kāpņu telpa
trappuppgång, -en, -arkāpņu telpa
triv/as, -s, -des, -tspatikt, justies labi
trivsam, -t, -ma, -mare, -mast patīkams, omulīgs
troligen iespējami, šķietami
trygg, t, -a, -are, -astdrošs
trä, -etkoks, koksne
trädgård, -en, -ardārzs
träng/a sig (-er, -de, -t)spiesties
träningspass, -et, =treniņš
tröst, -enmierinājums
tub, -en, -ertūbiņa
tuff, -t, -a, -are, -astdrošs, brašs
tveka, -r, -de, -tšaubīties
tveksam, -t, -mašaubīgs
tvillingar (pl.)dvīņi
tvinga, -r, -de, -t piespiest
tvung/en, -et, -naspiests
tvåbäddshytt, -en, -erdivvietīga kajīte
tvärtomotrādi
tydligenskaidri, acīm redzot
tydligtskaidri
tygpås/e, -en, -arauduma maisiņš
tyngd, -en, -ersmagums
tågluffa, -r, -de, -tceļojums ar vilcienu
tät, -t, -a, -are, -astciešs, blīvs
tävla i lag (-r, -de, -t)sacensties komandās
tävling, -en, -arsacensības
tävlingsinrikta/d, -t, -deorientēts uz sacensībām

U

um/gås (-gås, -gicks, -gåtts)saieties
und/vika (-viker, -vek, -vikit)izvairīties
undantag, -et, =izņēmums
under kontrollkontrolēts
underhållning, -enlaika kavēšana
underkän/d, -t, -daneieskaitīts
underlätta, -r, -de, -tatvieglot
underskötersk/a, -n, -orsanitārs, aprūpētājs, kopējs
undersök/a, -er, -te, -tizmeklēt
undersökningsrum, -met, =izmeklēšanas telpa
ungdomar, -na (pl.)jaunieši
ungdomsmottagning, -en, -arjauniešu uzņemšanas nodaļa
ungdomsvårdsanstalt, -en, -erjauniešu kolonija
upp/föra sig (-för, -förde, -fört)uzvesties
upp/ge (-ger, -gav, -gett/givit)nosaukt
uppdela/d, -t, -desadalīts
uppfattning, -en, -aruztvere
uppgift, -en, -eruzdevums
uppklara, -r, -de, -tnoskaidrot
uppkörning, -en, -arvadīšanas eksāmens
upplev/a, -er -de -tpiedzīvot, pieredzēt
upplevelse, -n, -rpiedzīvojums
upplevelsepark, -en, -erpiedzīvojumu parks
uppmuntra, -r, -de, -tuzmundrināt, iedrošināt
uppmuntranuzmundrinājums
upprepa, -r, -de, -tatkārtot
uppriv/en, -et, -naaizskārts, saviļņots
upprör/d, -t, -dauztraukts, sašutis
uppsats, -en, -ersacerējums, diplomdarbs
upptäck/a, -er, -te, -tatklāt
upptag/en, -et, -naaizņemts
uppträd/a, -er, -de, -ttuzstāties
uppvakta, -r, -de, -tapsveikt, izrādīt uzmanību
uppvärmning, -eniesildīšanās
urhungrig, -t, -aļoti izsalcis
ursprunglig, -t, -asākotnējs, pirmatnējs
ut/föra (-för, – förde, -fört)izvest, paveikt, izpildīt
ut/göra (-gör, -gjorde, -gjort)sastadīt, veidot, veikt
ut/reda ett brott (-reder, -redde, -rett)izmeklēt noziegumu
ut/se, -ser, -såg, -settizvēlēties
ut/vinna (-vinner, -vann, -vunnit)iegūt
utbilda sig (-r, -de, -t)izglītoties
utbildning, -en, -arizglītība
utbud, -et, =piedāvājums
utbytesstudent, -en, -erapmaiņas programmas students
utexaminera/d, -t, -denokārtojis eksāmenus
utflykt, -en, -er ekskursija, izbraukums
utmanande, =izaicinošs, izaicinājošs
utmärkelse, -n, -erapbalvojums, goda zīme
utmärkt, =, -ateicami, lieliski
utnyttja, -r, -de, -tizmantot, izlietot
utredning, -en, -arizmeklēšana, noskaidrošana
utsatt, =, -aizstumtais, pakļauts briesmām
utsikt, -en, -erskats
utskriv/en, -et, -naizrakstīts
utväg, -en, -arizeja
utveckla, -r, -de, -tattīstīt
utveckling, -en, -arattīstība
utvecklings/land, -landet, -länderjaunattīstītā zeme
utvila/d, -t, -deatpūties
utöva, -r, -de, -tiesaistīties

V

vad gällerkas attiecas
Vad kul!cik forši!
val, -et, =vēlēšanas
Valborgpavasara dzīres
var/a, -an, -orprece
vara ihop (är, var, varit)būt kopā
vara känd för (är, var, varit)būt pazīstamam
vara med (är, var, varit)būt līdzi, būt kopā, piedalīties
vara rädd om (är, var, varit)rūpēties, satraukties par
vara sug/en på (-et, -na) ļoti stipri vēlēties
vara tvungen (är, var, varit)būt spiestam
vara/finnas kvar (är, var, varit / finns, fanns, funnits)būt pāri, palikt pāri
vardagsrumsfönst/er, – ret, -erdzīvojamās istabas logs
varderakatrs atsevišķi
vare sig … eller ….vai nu…vai
varningsbrev, -et, =brīdinājuma vēstule
vattenkraft, -en, -erūdens spēks, hidroenerģija
vattenkraftverk, -et, =hidroelektrostacija
vattna, -r, -de, -tlaistīt, apliet
verka, -r, -de, -tlikties
verksamhet, -en, -erdarbība
vetenskapsområde, -t, -nzinātnes joma
vid behov, -et, =nepieciešamības gadījumā
vig/as, -s, -des, -tslaulāties
vikariera, -r, -de, -taizvietot darbā
vilj/a, -an, -orgriba
vinka, -r, -de, -tmāt
vinn/a terräng (vinner, vann, vunnit)ieviesties, izplatīties
visa, -r, de, -tparādīt, rādīt
vista/s, =, -des, -tsuzturēties
vricka, -r, -de, -tizmežģīt
vrid/a sig (-er, vred, vridit)locīties, grozīties
vråla, -r, -de, -tbļaut
vuxen, vuxnapieaudzis
VVS (värme, ventilation, sanitet)siltums, ventilācija, santehnika
våga, -r, -de, -tuzdrīkstēties
våld/ta (-tar, -tog, -tagit)izvarot
vårdbiträde, -t, -nmedicīnas māsas palīgs
värdefull, -t, -a, -are, -astvērtīgs
vårdnad, -enaprūpe
vårhyllning, -enpavasara sumināšana
väck/a intresse (-er, -te, -t)izsaukt interesi
välgjor/d, -t, -dalabi paveikts
välgörenhet, -enlabdarība
välj/a (väljer, valde, valt)izvēlēties
välling, -enpiena ķīselis, piena zupa
vänd/a (vänder, vände, vänt)griezt, pagriezt
vändning, -en, -ar pagrieziens
vändpunkt, -en,-erpagrieziena punkts
vänj/a sig (-er, vande, vant)pierast
väntan (en)gaidas
väntrum, -met, =uzgaidāmā telpa
vär/d, -t, -davērtīgs
värm/a upp sig (-er, -de, -t)sasildīties
värna, -r, -de, -tsargāt
växelvispārmaiņus
växla, -r, -de, -tmainīties

W

wellpapp, -engofrētais kartons

X

Y

yrkesval, -et, =profesijas izvēle

Z

Å

åk/a fast (-er, -te, -t)iekrist (par neatļautu rīcību)
åklagare, -n, =prokurors, apsūdzētājs
ålänning, -en, -arĀlandes iedzīvotājs
ångra -r, -de, -t nožēlot
år/a, -an, -orairis
årskurs, -en, -erklase
åsikt, -en, -eruzskats
åskådare, -n, =skatītājs
åt gångenvienā reizē
åter/vinna (-vinner, -vann, -vunnit)pārstrādāt
återetablera, -r, -de, -tatjaunot
återupp/ta (-tar, -tog, -tagit)turpināt
återvinning, -enatražošana, pārstrāde
åtminstone vismazākais

Ä

äg/a, -er, -de, -tbūt īpašumā
äktenskapslag, -en, -arlikums par laulību
älv, -en, -arupe
ämne, -t, -nviela, mācību priekšmets
ändra sig (-r, -de, -t)mainīties
ära, -n gods
ärlig, -t, -a, -are, -astgodīgs
ätstörning, -en, -arēšanas traucējumi
äventyrsbad, -et, =ūdens atrakciju parks

Ö

ö, -n, -arsala
ödetomt, -en, -artukšs zemes gabals
ögonblick, -et, =acumirklis
öka, -r, -de, -tpieaugt
öka/d, -t, -depaaugstināts
önskning, -en, -arvēlēšanās, vēlējums
öppet husjauniešu māja
ÖstersjönBaltijas jūra
överalltvisur
överenskommelse, -n, -rvienošanās
överfall, -et, =uzbrukums
övergiv/en, -et, -napamests
överhuvudtaget vispārīgi
överlev/a, -er, -de, -tizdzīvot
överlycklig, -t, -apārlaimīgs
övernatta, -r, -de, -tpārnakšņot
överstigande, =pārsniegts
över/sätta (-sätter, -satte, -satt)tulkot, iztulkot
övertala, -r, -de, -tpierunāt
övertyga, -r, -de, -tpārliecināt
övrig, -t, -apārējais

Tīmekļa saites

Fritid och hobby www.secondhandbloggen.se www.bonjourvintage.se http://volang.elledekoration.se www.atervinningen.se/sv/butik-linkoping www.storsjoyran.se www.mucf.se/evs/sv/elsas-hus/om-elsas-hus www.elsaskylten.se www.ingelas.se www.hangaren.org www.winnerback.se

Familjen och traditioner http://www.uu.se/om-uu/i-korthet/siffror http://www.uu.se/utbildning/studera-i-uppsala/nationer/

Idrott och hälsa http://www.skl.se/ http://www.1177.se/Regler-och-rattigheter/Fardtjanst/

Arbete och yrkesliv www.regeringen.ax http://www.edu.fi/ http://www.swedenabroad.com/ImageVaultFiles/id_2247/cf_347/Estlandssvenskar.PDF http://www.visitestonia.com/sv/semestermal/kulturskatter/svenskbygder

Kontakti